Alus mucas

Visi esošie vai topošie alus darītāji zina, ka mucās nogatavināts alus ir veselīgs un dzīvs. Vecajos laikos alus tika nogatavināts tikai koka mucās un tika pasniegts tieši no mucas. Laikam ejot, līdz ar nerūsējošā tērauda parādīšanos, koka mucas uz kādu laiku tika aizmirstas, taču septītajā desmitgadē, kad sākās mājas alus revolūcija, ar vien vairāk alus darītavas sāka nogatavināt alu koka mucās, lai tam tiktu piešķirta ekskluzīva garša un raksturs.

Izvēlētais mucas kokmateriāls spēlē vadošo lomu, veidojot garšu, kura uzsūcas Jūsu nogatavinātajā alū procesa laikā. Ozols ir visbiežāk izmantojamais kokmateriāls, tas ir ūdens necaurlaidīgs, taču porains, tādēļ alus uzsūcas mucā un uzsūc sevī daļu no tādām ozola garšām kā vaniļa, šokolāde vai kokosrieksts. Tā ir lielākā ozolkoka mucās nogatavināmā alus priekšrocība. Mucu iekšpuse ir pārogļota (angļu valodā charred) un izdedzināta (angļu valodā toasted), mucai var būt neliela, vidēja vai spēcīga apdedzināšanas pakāpe. Pārogļošana ietekmē mucas piešķirtās garšas izteiksmīgumu. Alus nogatavināšana var ieilgt no 6 mēnešiem līdz gadam. Dažādiem aliem nepieciešama dažāda ilguma nogatavināšana mucās, lai tiktu sasniegta vislabākā garša.

Izgatavojot alu, Jums jābūt uzmanīgam, lai gatavošanas procesā neiekļūtu skābeklis. Pārāk liels skābekļa daudzums gatavošanas procesa sākumā var piešķirt alum netīrumu garšu. Taču lēna skābekļa ietekme izveido smalkas, nogatavināta alus garšas. Nogatavināmais alus ozolkoka mucās lēnām piesātinās ar skābekli. Cauri porainajam ozolam skābeklis lēnām izsūcas cauri, tādēļ alū izveidojas dažādas garšas. Lēna oksidācija var palīdzēt nostiprināt alus rūgtumu un ļaut izcelties citām garšas notīm.

Mucas kokmateriāla ir ļoti daudz dažādu baktēriju un dabiskais raugs, kas izdalās alus nogatavināšanas laikā. Lai arī alus pagatavošana prasa daudz pūļu, lai varētu izvairīties no piesārņošanas ar citām baktērijām, izņemot alus rauga, mucās nogatavinātais alus gūst lietderību no citiem organismiem, ar kuriem tas saskaras. Liela daļa mikrofloras, kas izveidojas nogatavināšanas laikā mucā, patiešām var piešķirt jaunas garšas un kopējo alus garšu padarīt maigāku. Izmantotā muca tāpat var piesātināt alu ar garšām, kas pēdējo reizi tika nogatavināts tajā, piemēram, vīns, viskijs, burbons un tml.

Paprasti tiek rekomendēts izdzert alu pēc iespējas ātrāk, tiklīdz tiek pabeigts tā pagatavošanas process, tādēļ, ka skābekļa ietekme var sliktā ziņā izmainīt alus garšu. Mucās nogatavināmā alus veiksme ir atkarīga no alus šķirnes. Lielākas alkohola koncentrācijas alum ir lielāka tieksme iegūt izteiksmīgāku garšu nogatavināšanas procesa laikā. Stouts un porteri ir alus šķirnes, kuras parasti tiek atzītas kā piemērotākās nogatavināšanas procesam. Taču, tas nav vienīgais alus, kas piemērots nogatavināšanai. Rūgta alus nogatavināšanas procesa laikā izveidojas probiotiķi laktobacilas, kuras piešķir asu augļu garšu. Tāpat kļūst populārs lauku fermentācijas alus. Šo alu nogatavināšanas procesa laikā var ietekmēt ārpuses gaiss. Dažkārt šis alus tiek klasificēts kā lambic, izveidojies Beļģijā, vai amerikāņu lauku alus. Tas atšķiras no skābā alus, jo alus pagatavošanas procesa laikā izveidojas unikāls raugs.

Vēloties izmēģināt visas savas alus pagatavošanas iespējas, pamēģiniet alu nogatavināt ozolkoka mucās un ļaujiet sarežģītajām un unikālajām garšām kļūt izteiksmīgākām. Novecošanās process tikai papildinās un piešķirs Jūsu alum ekskluzivitāti.